Mežotnes pilskalns ir viens no lielākajiem seno zemgaļu nocietinājumiem. Mežotnes arheoloģiskajā kompleksā no 19. līdz 21. gadsimtam arheoloģiskie izrakumi notikuši sešas reizes.
Atrastie priekšmeti liecināja gan par senču nodarbošanos, gan dzīves veidu. Kopumā Mežontes pilskalnā un senpilsētas vietā atrastas 3996 senlietas, no tām 392 senpilsētas vietā.
Arheologu veikto izrakumu vietas Mežotnes pilskalnā daļēji saredzamas vēl šodien. 2012. gadā Mežotnes pilskalnā pirmoreiz Latvijā īstenoja arheoloģiskā pārrakuma aizbēršanu, tādējādi atjaunojot lielā aizsardzības vaļņa līniju vēsturiskajā izskatā un novēršot pilskalna vaļņa pārrakuma turpmāko eroziju.
Izrakumi liecina, ka zemgalieši bija turīgi un prasmīgi amatnieki. Tirdzniecība ar citām ziemeļu tautām veicināja viņu izaugsmi – mirdz sudraboti un apzeltīti bronzas gredzeni, aproces, saktas. Zemgalieši bija izcili kalēji un varēja lepoties ar asiem un izturīgiem zobeniem.
Darbarīki
Darbarīki ir atrasti gan arheoloģiskajos izrakumos Mežotnes pilskalnā, senpilsētā un tuvējos senkapos, gan kā savrupatradumi iepriekš minētajās vietās. Par lauksaimniecību liecina kapļu, sirpju un raukņu atradumi. Amatnieku darbnīcas galvenokārt atradās senpilsētas teritorijā, ir atrasti kalēju, rotkaļu, ādas, kaula, dzintara, akmens un koka apstrādes meistaru darbarīki, izejvielas, sagataves un gatavā produkcija. Par tirgotāju arodu liecina atrastie dārgmetāla svēršanas svariņi, atsvariņi, sudraba stienīši un monētas.
Bagātīgs ieroču klāsts atrasts Mežotnes un Mežotnes Centra senkapu vīriešu apbedījumos. Mirušajiem zemgaļu karavīriem ceļā uz aizsauli visvairāk līdzi doti šķēpi. Daudz ir arī kaujas nažu un cirvju, kas tika izmantoti gan kā ierocis, gan darbarīks. Mežotnes pilskalna arheoloģiskajos izrakumos atrasti 453 bultu uzgaļi, vairākums no tiem ir smago arbaleta bultu uzgaļi, kas liecina par dramatisko vācu krustnešu uzbrukumu 1220. gadā un tā laika kaujās pieminēto “bultu lietu”.
Mežotnes pilskalna intensīvākās apdzīvotības laikā no 9. – 14. gadsimtam zemgaļiem bija īpaši krāšņs un daudzveidīgs rotu klāsts. Rotās visvairāk izmantotais metāls bija bronza, bet sastopamas arī dzelzs un sudraba rotaslietas, kā arī bronzas rotas ar sudraba platējumu vai alvojumu. Dažādu veidu kaklariņķi, aproces, rotadatas, saktas, važiņu rotas, piekariņi-amuleti, krelles, zvārgulīši un gredzeni. Vīriešu rotas bija masīvākas. Īpaši bagātīgi rotaslietu atradumi nāk no senkapiem. Lielākā daļa no šīm rotaslietām ir vietējo amatnieku ražojumi, bet ir arī importa preces, piemēram – stikla krelles.
Pie senlietām pieder visi kategoriju priekšmeti. Mežotnes pilskalna izrakumos vien ir iegūtas 3604 senlietas, lai gan arheoloģiski izpētīta tikai neliela tā daļa – šaurā joslā pārrakti abi aizsargvaļņi un grāvis starp tiem, pētīta ieejas vārtu vieta un neliela plakuma daļa. Šajā sadaļā var aplūkot priekšmetus, kas attiecas gan uz amatniecību, gan tirdzniecību, gan medniecību un zveju.
Arheoloģiskajos izrakumos iegūto sadzīves priekšmetu klāstā skaitliski vislielāko daļu ieņem trauku lauskas. Dominē bezripas keramikas trauku atliekas, jo podnieka ripu zemgaļi sāka lietot tikai 11. gadsimtā, bet arī nākamajos gadsimtos vēl saglabājās bezripas keramika. Pie sadzīves priekšmetiem pieder arī atslēgas un slēdzenes, kas liecina par bagātību uzkrāšanos un to pasargāšanu. No senajiem apģērbiem saglabājušies tikai nelieli fragmenti, kas konservējušies pie korozijas skartiem metāla priekšmetiem. No siksnām saglabājušās sprādzes un apkalumi.
Bauskas novada pašvaldība īsteno Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 projektu “Kultūrvēstures mantojums: iespēja tūrisma pakalpojumu attīstībai” (ZE RUNRARO, Nr.LVIII-057), kura mērķis ir stiprināt projekta RUNRARO rezultātus un aktivitātes, veicināt tūrisma objektu atpazīstamību.
Projekta partneriem savstarpēji sadarbojoties, uzlabot Bauskas un Smiltenes novada pašvaldību pievilcība kultūras tūrisma jomā, stimulēt aktīvu un efektīvāku esošo resursu izmantošanu, kultūras un vēsturisko mantojumu, vietējo sabiedrību
un uzņēmējdarbību.
